14.07.2007

Visam ir savs laiks. Savs laiks sēt, savs laiks ražu ievākt.

Jūsu sējas laiks bija saspringts un satraucošs. Pienācis gaidīšanas laiks. Vajag ieskatīties un pamanīt, kā piebriest sēklas, kā no zemes lien sīciņi asniņi. Nepieciešams viņus atbalstīt, kopt, saprast viņu vajadzības, izprast grūtības.

Mēģiniet atcerēties, kā jūs paši savulaik bijāt tikko izdīguši – nedroši un kautrīgi. Jūs šaubījāties, vai tā vieta, kur jūs esat ieraudzījuši Saules Gaismu, tiešām ir JŪSĒJĀ. Jūs apdraudēja katrs aizdomīgs skats un nelabvēlīgs vārds. Smaga neticības pēda varēja jūs iedzīt atpakaļ zemē uz ilgu laiku.

Vai esat gatavi audzēt savu rožu Dārzu no šiem sīkajiem asniņiem, kas mostas jums visapkārt? Katrs no viņiem gaida jūsu uzmanību, alkst jūsu Gaismas un Mīlestības veldzējuma. Bet jūs savukārt gaida pacietīgs, tomēr vienlaicīgi arī radošs un priecīgs darbs. Jums taču jau tagad acu priekšā jaušams tas burvīgais Dārzs, kas visu laiku bija redzams vien jūsu sapņos. Tagad jūs esat tie prasmīgie dārznieki, kas padarīs mirdzošu un krāšņu šo zemes stūrīti, kurš tik ļoti uz jums paļaujas.



Bet sarežģītajā un pacietības pilnajā darbā neaizmirstiet arī sevi. Jums jāaug vienlaicīgi ar savu Dārzu. Droši vien visiem labi zināms, ka otram var dot tikai to, kas pieder pašam. Nevis aizlienētu... Nevis noklausītu... Nevis ar varu izprasītu... Nevis ar viltu izkrāptu...

TAVS ir tas, kas iegūts bezgalīgi pacietīgā darbā, ieliekot tajā visu savu Sirdi un radošo degsmi. Tas reizē gan nogurdina, gan ielīksmo. Gan satrauc, gan apskaidro. Un šis darbs ir bezgalīgs – sevis iepazīšanas un pilnveidošanas darbs.



Mūsu novēlējums jums šodien ir tikai viens –

dariet savu darbu ar prieku un

gūstiet no tā gandarījumu.

Ar mīlestību –

GRUPPA